Pazudusī.
Sveiks draugs!
Jā,ievēroju ka diezgan ilgi neesmu neko rakstījusi šajā blogā.
Sāksim ar to ka man ir jau kādu laiku patstāvīgs darbs plus mazas haltūriņas un tas man lika nedaudz atkāpties no bloga rakstīšanas. Bet noteikti daudz ko es jums varu pastāstīt kas jauns ir noticis,ko esmu izdarījusi pa šo laiku un kur atkal esam bijuši.
Pirmkārt - sāku pierast pie sava jaunā darba (nu jau 7 mēnešus strādāju),kamēr iegāju ritmā,pagāja nedaudz laiciņš.
Otrkārt - jaunākais bērns bieži slimoja,nācās ar viņu pasēdēt mājās,ārstēties. Vistrakākais bija mums plaušu karsonis sākuma stadijā ( sāka tik veidoties) mūsu pazīmes bija šādas - grūta elpošana - elpo ar svilpieniem,augsta temperatūra,guļošs,ne dzer,ne ēd.
Treškārt - pēc visiem trakumiem,beidzot arī tikām ārā no mājas,pabraukājām divatā gan arī kopā ar bērniem.
Katru dienu vakarā,vai arī brīvdienas vienmēr domāju par savu uzņēmumu,tik nonāku vienmēr pie viena - kāds tas būs?Ko tad es vēlos pārdod,ražot u.t.t?
Dažreiz izrunājoties ar ģimeni,dažbrīd domāju ka esmu nonākusi līdz tam punktam ka zinu ko es vēlos,bet tad atkal apstājos un pārdomāju par to.
Šī nedēļa man ir bijusi arī viela pārdomām ar darba iespējām ārpus Latvijas robežām. Pluss ir tas,ka vīrs atbalsta šo ideju,bet jautājums bija - kā es izturēšu bez savas ģimenes?
No vienas puses ļoti gribās pamēģināt,no otras puses ir ļoti bail ka nesanāks ārpus LV un atgriezīšos galīgi tukšā.
Interesanti,kur gan lai es radu mieru sevī un atrodu visas atbildes uz saviem jautājumiem?
Jauku jums pārdomu vakaru.
Jā,ievēroju ka diezgan ilgi neesmu neko rakstījusi šajā blogā.
Sāksim ar to ka man ir jau kādu laiku patstāvīgs darbs plus mazas haltūriņas un tas man lika nedaudz atkāpties no bloga rakstīšanas. Bet noteikti daudz ko es jums varu pastāstīt kas jauns ir noticis,ko esmu izdarījusi pa šo laiku un kur atkal esam bijuši.
Pirmkārt - sāku pierast pie sava jaunā darba (nu jau 7 mēnešus strādāju),kamēr iegāju ritmā,pagāja nedaudz laiciņš.
Otrkārt - jaunākais bērns bieži slimoja,nācās ar viņu pasēdēt mājās,ārstēties. Vistrakākais bija mums plaušu karsonis sākuma stadijā ( sāka tik veidoties) mūsu pazīmes bija šādas - grūta elpošana - elpo ar svilpieniem,augsta temperatūra,guļošs,ne dzer,ne ēd.
Treškārt - pēc visiem trakumiem,beidzot arī tikām ārā no mājas,pabraukājām divatā gan arī kopā ar bērniem.
Katru dienu vakarā,vai arī brīvdienas vienmēr domāju par savu uzņēmumu,tik nonāku vienmēr pie viena - kāds tas būs?Ko tad es vēlos pārdod,ražot u.t.t?
Dažreiz izrunājoties ar ģimeni,dažbrīd domāju ka esmu nonākusi līdz tam punktam ka zinu ko es vēlos,bet tad atkal apstājos un pārdomāju par to.
Šī nedēļa man ir bijusi arī viela pārdomām ar darba iespējām ārpus Latvijas robežām. Pluss ir tas,ka vīrs atbalsta šo ideju,bet jautājums bija - kā es izturēšu bez savas ģimenes?
No vienas puses ļoti gribās pamēģināt,no otras puses ir ļoti bail ka nesanāks ārpus LV un atgriezīšos galīgi tukšā.
Interesanti,kur gan lai es radu mieru sevī un atrodu visas atbildes uz saviem jautājumiem?
Jauku jums pārdomu vakaru.
Komentāri
Ierakstīt komentāru