Ceļojot pa Latgali.
Sveiks draugs!
Beidzot viens raksts par š.g ceļojumu ar mūsu lielo ģimeni uz Latgali.
Latgalē mēs pavadījām paši tik trīs dienas,bet vīra vecāki ar meitu un meitas vīramāti bija ieradušies ātrāk,viņi pavadīja 5 dienas.
Labi,sāksim ar to ka tik tikko sākās mans atvaļinājums un jau gadu atpakaļ bija jau izdomāts ka brauksim paceļot pa Latgali. Viss sākās ar to ka vienmēr bija jāizdomā kādas mantas,drēbes un apavi mums būs nepieciešami,jo kā lielai ģimenei nav viegli visu un uzreiz salikt.
Pa šīm dienām mēs braucām ar divām mašīnām - viena mūsu,otra īrēta. Mēs kopumā bijām 7 pieaugušie un 3 bērni.
Mums ceļš sākās piektdienas vakarā,kad vīram beidzās darbs,mēs braucām cauri Jēkabpilij līdz Rēzeknei. Tur kur mēs braucām pa ceļu,notika pamatīga ceļu remonts,sanāca ik pēc 5km apstāties pie luksafora.
Rēzeknei sanāca braukt cauri un mēs braucām lēnām,jo bija jau vēls vakars un ielas bija būrvīgi izgaismotas,strūklakas spīdēja un gaiss bija patīkami vēss. Abi ar vīru bijām pārsteigti cik kluss un mierīgs,ļoti maz cilvēku bija uz ielas. Tātad,mums bija jānokļūst mūsu pirmajā naktsmītnē,mūsu mītne "Citrons" Skaista vieta pie ezera,jauks un pozitīvi noskaņots saimnieks. Mums bija iespēja peldēties,spēlēt volejbolu,izbraukt ar katamarānu,redzēt bezdelīgu ligzdiņas zem lielas nojumes. Maziem bērniem ir arī maziņš rotaļu laukums.
Brokastis mēs taisījām paši,bet ir iespēja arī viņas pasūtīt. Paēduši brokastis,sākām domāt plānu,kur tad mēs sāksim mūsu ekskursiju.
Pieaugušie kā vienmēr iedomājās par ekskursiju šmakaukas muzejā un aizmirsa ka ir mazi bērni un man par laimi,šmakaukas muzejs bija ciet - Šajā brīdī jums vajadzēja redzēt kā es priecājos. :)
Izdomājām ka brauksim uz Kristu Karaļa kalnu - vieta kur var savas domas mazliet sakārtot,pastaigājoties. Ticiet vai nē,bet maziem bērniem šeit arī ir ļoti interesanti,kopumā mēs staigājām pusotru stundu. Tas ir lēnā garā,katru tekstu lasot un katru ar rokām darināto statuju aplūkojot.
Pēc šī mēs aizbraucām pirmo reizi uz Aglonas baznīcu,jā,šī bija mana un manas ģimenes pirmā reize šeit. Pirmo reizi redzēju cik liela un krāšņa viņa ir,un pats interesantākais mirklis bija,ka pirmo reizi dzirdēju kā notiek dievkalpojums Latgaliešu valodā. Priekš manis šis brīdis bija maģisks.
Izstaigājuši Aglonu,izdomājām ka varam aizbraukt līdz Daugavpilij. Ticiet vai nē,bet šī bija man pirmā reize šeit un man likās kā no pasakas. Tas tāpēc ka redzēju trīs jaunlaulātos,un kā viņi izbauda šo karsto dienu dažādās fotogrāfēšanās vietās. Redzējām cietokšņa mūri,lielgabalu un protams iegājām mākslas telpā kur man radās sajūta ka visu vajadzētu nopirkt un turēt pie sevis. Skaistas mēbeles un porcelāna šķīvji. Pēc pastaigas,visa ģimene aizgāja paēst un sapratām ka pēc ēšanas mēs esam pārguruši,tādēļ sākām doties uz mūsu otro palikšanas vietu.
Mūsu foršā un jaukā vieta atrodas atrodas netālu no Aglonas,mūsu vietu sauc - Bebru ciems , superīgākā vieta ģimenei. Nopietni,ne tikai pirtī vari ieiet,bet arī laivot,peldēt,uzņemt skaistus foto,pasēdēt pie ugunskura. Ieraudzīsi arī bebrus un stirnas. Tad kad mēs atbraucām,nejutām vairs nogurumu,jo šajā mājā bija sajūta ka esi pats savā mājā,viss tas iekārtojums,mājīgums. Pilnīgi kā mana sapņu māja.
Kārtīga rīta duša,brokastis - braucām skatīties kas tad īsti ir ar to čortaka ezeru jeb velnezeru. Atbraucām,ir vieta kur novietot automašīnu,skaista taciņa izveidota un ziņojuma dēlis ko drīkst un ko nedrīkst šeit darīt.Skats bija burvīgs un tiešām,šim ezeram var redzēt cauri.
Nākamā mūsu pietura bija Latgales keramika pie Vogulu Latgales keramika. Saimnieks super,jauka uzņemšana,patīkami pastāsta par ģimenes vēsturi un parādija kā top piena krūka,bļodiņa. Pat mazajiem bērniem bija interesanti,jo viņus iepazīstināja kas ir māls un iedeva rociņās pa pikucītim lai kaut ko paši pamēģina uztaisīt - protams mani bērni bumbiņas taisīja. Patīkami ir redzēt cilvēku,kas turpina ģimenes mīlestību pret keramiku.
Pēc ekskursijas protams sapirkušies māla traukus,bļodas,sāka kurkstēt vēders - skaidrs,nu jābrauc uz mājvietu gatavot pusdienas/vakariņas.
Žēl ka mēs nebijām uz ilgāku laiku,bet pa šīm trim dienām man patika ko es redzēju. Noteikti atgriezīsimies un iepazīsim vēl vairāk Latgali.
Paldies!
Beidzot viens raksts par š.g ceļojumu ar mūsu lielo ģimeni uz Latgali.
Latgalē mēs pavadījām paši tik trīs dienas,bet vīra vecāki ar meitu un meitas vīramāti bija ieradušies ātrāk,viņi pavadīja 5 dienas.
Labi,sāksim ar to ka tik tikko sākās mans atvaļinājums un jau gadu atpakaļ bija jau izdomāts ka brauksim paceļot pa Latgali. Viss sākās ar to ka vienmēr bija jāizdomā kādas mantas,drēbes un apavi mums būs nepieciešami,jo kā lielai ģimenei nav viegli visu un uzreiz salikt.
Pa šīm dienām mēs braucām ar divām mašīnām - viena mūsu,otra īrēta. Mēs kopumā bijām 7 pieaugušie un 3 bērni.
Mums ceļš sākās piektdienas vakarā,kad vīram beidzās darbs,mēs braucām cauri Jēkabpilij līdz Rēzeknei. Tur kur mēs braucām pa ceļu,notika pamatīga ceļu remonts,sanāca ik pēc 5km apstāties pie luksafora.
Rēzeknei sanāca braukt cauri un mēs braucām lēnām,jo bija jau vēls vakars un ielas bija būrvīgi izgaismotas,strūklakas spīdēja un gaiss bija patīkami vēss. Abi ar vīru bijām pārsteigti cik kluss un mierīgs,ļoti maz cilvēku bija uz ielas. Tātad,mums bija jānokļūst mūsu pirmajā naktsmītnē,mūsu mītne "Citrons" Skaista vieta pie ezera,jauks un pozitīvi noskaņots saimnieks. Mums bija iespēja peldēties,spēlēt volejbolu,izbraukt ar katamarānu,redzēt bezdelīgu ligzdiņas zem lielas nojumes. Maziem bērniem ir arī maziņš rotaļu laukums.
Brokastis mēs taisījām paši,bet ir iespēja arī viņas pasūtīt. Paēduši brokastis,sākām domāt plānu,kur tad mēs sāksim mūsu ekskursiju.
Pieaugušie kā vienmēr iedomājās par ekskursiju šmakaukas muzejā un aizmirsa ka ir mazi bērni un man par laimi,šmakaukas muzejs bija ciet - Šajā brīdī jums vajadzēja redzēt kā es priecājos. :)
Izdomājām ka brauksim uz Kristu Karaļa kalnu - vieta kur var savas domas mazliet sakārtot,pastaigājoties. Ticiet vai nē,bet maziem bērniem šeit arī ir ļoti interesanti,kopumā mēs staigājām pusotru stundu. Tas ir lēnā garā,katru tekstu lasot un katru ar rokām darināto statuju aplūkojot.
Pēc šī mēs aizbraucām pirmo reizi uz Aglonas baznīcu,jā,šī bija mana un manas ģimenes pirmā reize šeit. Pirmo reizi redzēju cik liela un krāšņa viņa ir,un pats interesantākais mirklis bija,ka pirmo reizi dzirdēju kā notiek dievkalpojums Latgaliešu valodā. Priekš manis šis brīdis bija maģisks.
Izstaigājuši Aglonu,izdomājām ka varam aizbraukt līdz Daugavpilij. Ticiet vai nē,bet šī bija man pirmā reize šeit un man likās kā no pasakas. Tas tāpēc ka redzēju trīs jaunlaulātos,un kā viņi izbauda šo karsto dienu dažādās fotogrāfēšanās vietās. Redzējām cietokšņa mūri,lielgabalu un protams iegājām mākslas telpā kur man radās sajūta ka visu vajadzētu nopirkt un turēt pie sevis. Skaistas mēbeles un porcelāna šķīvji. Pēc pastaigas,visa ģimene aizgāja paēst un sapratām ka pēc ēšanas mēs esam pārguruši,tādēļ sākām doties uz mūsu otro palikšanas vietu.
Mūsu foršā un jaukā vieta atrodas atrodas netālu no Aglonas,mūsu vietu sauc - Bebru ciems , superīgākā vieta ģimenei. Nopietni,ne tikai pirtī vari ieiet,bet arī laivot,peldēt,uzņemt skaistus foto,pasēdēt pie ugunskura. Ieraudzīsi arī bebrus un stirnas. Tad kad mēs atbraucām,nejutām vairs nogurumu,jo šajā mājā bija sajūta ka esi pats savā mājā,viss tas iekārtojums,mājīgums. Pilnīgi kā mana sapņu māja.
Kārtīga rīta duša,brokastis - braucām skatīties kas tad īsti ir ar to čortaka ezeru jeb velnezeru. Atbraucām,ir vieta kur novietot automašīnu,skaista taciņa izveidota un ziņojuma dēlis ko drīkst un ko nedrīkst šeit darīt.Skats bija burvīgs un tiešām,šim ezeram var redzēt cauri.
Nākamā mūsu pietura bija Latgales keramika pie Vogulu Latgales keramika. Saimnieks super,jauka uzņemšana,patīkami pastāsta par ģimenes vēsturi un parādija kā top piena krūka,bļodiņa. Pat mazajiem bērniem bija interesanti,jo viņus iepazīstināja kas ir māls un iedeva rociņās pa pikucītim lai kaut ko paši pamēģina uztaisīt - protams mani bērni bumbiņas taisīja. Patīkami ir redzēt cilvēku,kas turpina ģimenes mīlestību pret keramiku.
Pēc ekskursijas protams sapirkušies māla traukus,bļodas,sāka kurkstēt vēders - skaidrs,nu jābrauc uz mājvietu gatavot pusdienas/vakariņas.
Žēl ka mēs nebijām uz ilgāku laiku,bet pa šīm trim dienām man patika ko es redzēju. Noteikti atgriezīsimies un iepazīsim vēl vairāk Latgali.
Paldies!
Komentāri
Ierakstīt komentāru