Rīga - Zviedrija - Rīga
Sveiks mans draugs!
Šoreiz pastāstīšu tev par savu mini ceļojumu no Rīgas uz Zviedriju un atpakaļ.
Pati pirmā reize kad devos ar prāmi uz Zviedriju,bija tad kad man palika 15 gadi. Toreiz man bija paniskas bailes no augstuma,kuģa un ūdens. Bet ziniet ko,es tomēr to pārvarēju,jo blakus bija mans draugs jeb nu jau mans vīrs. Toreiz es biju ieķērusies dikti viņam rokās un seju pieliku klāt pie viņu muguras. Kājas trīcēja,un es tik pie sevis atkārtoju - neskaties lejā,tik neskaties lejā,šis tik smējās par mani un atgādināja ka tas ir tikai un vienīgi tev galvā.
Tā nu mēs esam uz kuģa un gaidām kad kuģis aties no ostas. Sagaidījām to laiku,kaijītē jutu ka kuģis kustas,paskatos pa logu un redzu ka lēnam dodamies un priekšu. Paņēmām jakas (mēs ceļojām aprīlī) uzvilkām un devāmies uz augšējo klāju. Augšā stāvot un vērojot saulrietu,tas bija tik patīkami un silti,mēs abi apskāvušies vērojām kā saule riet. Tumsai iestājoties,izdomājām ka varētu pastaigāt un paskatīties kas tad īsti uz šī kuģa ir. Ko mēs varam darīt un ko nevaram.
Izskrienot visu kuģi,secinājām ka laikam ir jāiet gulēt. Ejot uz kaijīti,jūrā sākās vētra,pats labākais bija ka mēs pa kluso izlīdām ārā,to īpaši nedrīkstēja darīt vētras laikā.
Pats interesantākais skats bija kā kuģa priekšgals iegrimst jūrā iekšā un paceļas augšā. Tas bija gan satraucoši,gan bailīgi.
No rīta pamosties,dzirdi kaijas un klusumu apkārt,tu piecelies un pa kaijītes logu redzi mazas saliņas viena no otras netālu un diezgan daudz. Pa radio kuģa apkalpe ziņo ka pēc nepilnas stundas būsim Zviedrijas ostā. Sajūsma bija liela,pirmo reizi esmu ar prāmi aizbraukusi uz citu valsti. Aši ģērbos un gāju ārā skatīties kā izskatās. Gaiss svaigs,saulīte silda un apkārt burvīgais skaistums.
Kad tikām krastā,mums bija tikai 5h laika lai apskatītu sev vēlamos galamērķus. Pirmais ko darījām skrējām uz Vasa muzeju,toreiz vēl viņi kārtīgi restaurēja kuģa iekšu,augšgalu un apakšējo daļu.
Tad tālāk izdomājām ka pastaigāsim vienkārši pa pilsētu,bija diezgan kluss un cilvēki pat nebija uz ielām,sajūta bija jocīga. No vienas puses likās baigi forši ka nav neviena,no otras puses spocīgi.
Tā tas laiks pagāja,meklējām autobusu lai tiktu atpakaļ uz ostu. Tā mums tā diena pagāja. Uz kuģa uzkāpjot,vērojām saulrietu,tas bija brīnišķīgi. Tajā brīdī domāju ka vajadzētu vēlreiz atbraukt.
Kā sāku savu ceļojumu uz Zviedriju,tā es tagad ceļoju vienreiz vai pat divreiz gadā. Kā reiz,braukšu šī aprīļa beigās.
Turpinājumā būs svaigs raksts par un ap Zviedriju,vēl varēsim parunāt par Igauniju,Lietuvu un Poliju.
Zybzzy
Šoreiz pastāstīšu tev par savu mini ceļojumu no Rīgas uz Zviedriju un atpakaļ.
Pati pirmā reize kad devos ar prāmi uz Zviedriju,bija tad kad man palika 15 gadi. Toreiz man bija paniskas bailes no augstuma,kuģa un ūdens. Bet ziniet ko,es tomēr to pārvarēju,jo blakus bija mans draugs jeb nu jau mans vīrs. Toreiz es biju ieķērusies dikti viņam rokās un seju pieliku klāt pie viņu muguras. Kājas trīcēja,un es tik pie sevis atkārtoju - neskaties lejā,tik neskaties lejā,šis tik smējās par mani un atgādināja ka tas ir tikai un vienīgi tev galvā.
Tā nu mēs esam uz kuģa un gaidām kad kuģis aties no ostas. Sagaidījām to laiku,kaijītē jutu ka kuģis kustas,paskatos pa logu un redzu ka lēnam dodamies un priekšu. Paņēmām jakas (mēs ceļojām aprīlī) uzvilkām un devāmies uz augšējo klāju. Augšā stāvot un vērojot saulrietu,tas bija tik patīkami un silti,mēs abi apskāvušies vērojām kā saule riet. Tumsai iestājoties,izdomājām ka varētu pastaigāt un paskatīties kas tad īsti uz šī kuģa ir. Ko mēs varam darīt un ko nevaram.
Izskrienot visu kuģi,secinājām ka laikam ir jāiet gulēt. Ejot uz kaijīti,jūrā sākās vētra,pats labākais bija ka mēs pa kluso izlīdām ārā,to īpaši nedrīkstēja darīt vētras laikā.
Pats interesantākais skats bija kā kuģa priekšgals iegrimst jūrā iekšā un paceļas augšā. Tas bija gan satraucoši,gan bailīgi.
No rīta pamosties,dzirdi kaijas un klusumu apkārt,tu piecelies un pa kaijītes logu redzi mazas saliņas viena no otras netālu un diezgan daudz. Pa radio kuģa apkalpe ziņo ka pēc nepilnas stundas būsim Zviedrijas ostā. Sajūsma bija liela,pirmo reizi esmu ar prāmi aizbraukusi uz citu valsti. Aši ģērbos un gāju ārā skatīties kā izskatās. Gaiss svaigs,saulīte silda un apkārt burvīgais skaistums.
Kad tikām krastā,mums bija tikai 5h laika lai apskatītu sev vēlamos galamērķus. Pirmais ko darījām skrējām uz Vasa muzeju,toreiz vēl viņi kārtīgi restaurēja kuģa iekšu,augšgalu un apakšējo daļu.
Tad tālāk izdomājām ka pastaigāsim vienkārši pa pilsētu,bija diezgan kluss un cilvēki pat nebija uz ielām,sajūta bija jocīga. No vienas puses likās baigi forši ka nav neviena,no otras puses spocīgi.
Kā sāku savu ceļojumu uz Zviedriju,tā es tagad ceļoju vienreiz vai pat divreiz gadā. Kā reiz,braukšu šī aprīļa beigās.
Turpinājumā būs svaigs raksts par un ap Zviedriju,vēl varēsim parunāt par Igauniju,Lietuvu un Poliju.
Zybzzy
Komentāri
Ierakstīt komentāru